Tad nu tā. Kā zināms, aizvakar bija pirmais septembris. Un nu jau otro gadu, mūsmājās pirmais septembris jebšu Zinību diena pilntiesīgi attiecas uz vecāko atvasi. Gribēju šim gadījumam par godu uztapināt kādu kūku, taču septembris bija mani tā pārsteidzis, ka man bija baiss slinkums kaut kur doties un kaut ko gatavot. Arī jaunākā atvase bija apslimusi.
Otrajā septembrī, tas ir vakar, jaunākajai atvasei svētku godi. Un tā kā pieteicās ciemiņi, nācās man vien ķerties pie gatavošanas. Domāju, domāju un izdomāju, ka šaušalīgi sen neesmu gatavojusi Tiramisu.
Vienreiz, tālā tālā pagātnē man sanāca nogaršot nenormāli burvelīgu tiramisu. Tāds gaistoš, mutē kūstoš, absolūta pilnība. Protams, naivi cerēt, ka mājās sanāks tāds pats. Kaut kur tiku lasījusi, ka pats, pats īstākais tiramisu ir nobaudāms tikai konkrētajā Itālijas apgabalā ar tikai tā apgabala raksturīgo svaigo sieru, amaretto utt. Un ja pats grib mājas apstākļos pagatavos ĪSTO tiramisu, tad jāizmanto pascepts biskvīts, vietējais svaigais siers un protams, vietējais uzlējums. Taču līdz tam ir jānobriest, tapēc izmantoju jau visiem zināmās sastāvdaļas - Mascarpone sieru, biskvīta cepumus tautā sauktus par dāmu pirkstiņiem un rumu.
Manuprāt kūka sanāca laba.