šodien ir mazā piektdienā.... urrā!
Vispār šodien kaut kāds spēku izsīkums. It kā darbā ir daudz ko darīt un rosīties, bet slinkums ta kāds... ui... Es gan cenšos cīnīties, jo zinu, ka slinkums raisa atkarību, taču teikšu atklāt - grūti bija grūti.
Bet labi, ko par to!
Svētdien biju baudīt kultūru, nav noslēpums - tā bija teātra izrāde. Krievu drāmas teātris. Izrāde jauka, izklaidējoša un aktieri bija sava uzdevuma augstumos, jo tā spēja aprakstīt vienkāršus spageti, ka man tā sakārojās. Nu tā sakārojās, ka par to tik vien spēju domāt.
Pirmdien un otrdien, gods kam gods, bet noēdām iepriekš gatavoto. Un tikai šodien es varēju ķerties klāt pie vakariņu gatavošanas. Ilgi jau nebija jādomā, ka būs tieši šie garie - spageti. Tikai ko klāt??? Prātā pārcilāju kas ledusskapī atrodas. Tāds nedaudz apkaltis zilā siera gabaliņš. Tā... to vajadzētu izlietot? Kur? Siers...siers...siers... siera...siera...siera mērce? OOOO! Jā, tieši tādas bija manas domas. Siera mērce ģeldēs. Deliģēju savu cienīto uz veikalu ar iepirkuma sarakstu rokās. Vakarā pēc darba uztapināju 3 siera mērci. Treknu, gardu un pagalam vienkāršu!