Šodien ir piektdiena, priekšā divas brīvdienas, kas būs notikumiem pilnas. Vecākajam bērnam koncerts Arkādija parkā, ekskursijas plānošana ar rosola griešanu fonā un svētdien lielais maratons. Kurā piedalīšos jau otro reizi, tiesa gan skriet neskriešu, bet tipināšu ar jaunāko bērnu ratos. Pēc maratona noteikti būs jādzer šampi. Pilnīgi noteikti! Uz manu veselību!
Taču kamēr vēl trakās brīvdienas nav sākušās, jādomā par šodien. Tas gan ir grūti, ja ieraugi šādu skaistumu kas aizķer līdz sirds dziļumiem... Ak jā, ko es gribēju! Ā... par makaroniem.
Nu ja, tā nu sanāca, ka kādu nedēļu atpakaļ tiku pie pakas ar rudzu miltu makaroniem. Eko! Tā vismaz bija rakstīts uz pakas. Ilgi domāju, ņemt, neņemt tomēr beigu beigās nolēmu paņemt un izmēģināt. Tiesa, pagāja nedēļa, līdz saņēmos un tos pagatavoju. Ko lai saka. Garšoja pēc izmērcētas rupjmaizes. Taču domāju, ka tā bija makaronu vaina. Lai arī eko, tomēr tie bija no lētā gala, kas savārijās putrā. Neskatoties uz stingru laika kontroli un vāriju akurāt 4min( uz iepakojuma bija norādīts 3-5min). Tik un tā tie savārijās putrā un man pat parastie makaroni, kas savārās putrā, negaršo. Kur nu šie! Taču, ir arī labā ziņa. Noteikti kvalitatīvāki rudzu miltu makaroni ir garšīgi un ideāli garšos ar šo trekno siera mērci. Jāatzīmē, ka no šiem makaroniem, nevajag gaidīt klasisko makaronu garšu. Nē, tie garšos pēc rupjmaizes!