Strauji tuvojas nedēļas beigas, tas priecē un vienlaicīgi biedē. Taču vienaldzīgas, man tās noteikti nav. Plāns brīvdienās skaidrs un jāatrod laiks vēl pagatavot dažas dāvanas! Ceru, ka atradīšu kā iedvesmu tā arī ceru atrast laiku tam visam.
Šodien atkal jāgatavo saimei vakariņas. Nezinu, kā būs, kad sākšu strādāt uz pilnu slodzi, jo jau tagad ir tā, ka ideju ir absolūta nulle, kur nu vēl iedvesma utt.
Taču man paveicās, mani izglāba cīsiņi, kas bija aizķērušies ledusskapī. Jā, jā, lietoju kaitīgus produktus, bez E burtiņiem nespēju dzīvot. Un reiz pa reizei tie nāk tieši laikā. Kā piemēram šodien, biju diezgan drūmā omā, taču pēc šīs mērces un kaitīgajiem cīsiņiem mana oma uzlabojās. Gan jau kāds E burtiņš nostrādāja un tagad klausos šo un atvases, abas jaunākās, jautri dzied un dejo līdzi. Klausos jau trešo reizi pēc kārtas!!
Ak jā, atpakaļ pie mērces. Tā tad tā!
Šī mērce noderēs tiem, kurus nebaida ļaunie cīsiņu ēēēē un kad mājās nekā cita prātīga nav. Mērce diezgan vienkārša savā uzbūvē, taču esmu to nedaudz apgreidojusi, pievienojot sieru un skābo krējumu atjauktu ar ūdeni aizstājusi ar saldo krējumu. Trekni bez gala, bet cik gāārdi!
Šī mērce arī ir viena no manām bērnības garšām un mērce bija absolūtā topā. Ar to spēju apēst visu, bet vislabāk garšoja ar kartupeļu biezeni. Šodien cēlu galdā griķus un visi ēda laizīdamies. Lai gan man atvases ir griķu neēdāji.