Tas, ka receptes nāk aizvien grūtāk un grūtāk tas ir fakts. Ik pa laikam iezogas doma, varbūt visu mest pie malas? Jo lai arī ir ļoti, ļoti daudz recepšu, kuras es varētu izmēģināt, tomēr ģimenes budžets ir ierobežota lieta un arī ģimenes locekļi ilgojās, kā pēc frikadeļu zupas, tā arī pēc kotletēm, slinkajiem tīteņiem utt. Tādēļ, man diezgan nākas palauzīt galvu lai visas šīs lietas veiksmīgi apvienotu. Jāsaka, ka pati esmu diezgan konservatīva un baigi eksperimentēt ar jaunām lietām nemaz tā netiecos. Vēl jau tas, ka tagad recepšu blogu ir ārkārtīgi daudz un atkārtoties man tā īsti netīkas. Vienīgā atruna, ka cenšos visu procesu sabildēt soli pa solim, bet... nu jau arī šajā lauciņā ir diezgan daudz profesionāļu.
Bet nu labi, pietiks par depresīvo! Klīstot pa veikaliem, secināju, ka eu!!! Sen nekas salds nav taisīts. Baigi gribas kaut ko garšīgu, pašceptu. Un kad es, te no pirmsvētku apsveikumiem dabūju vienu rabarber plātsmaizi, sapratu, ka jācep tieši plātsmaize. Bet ar ko? Zemenes? Ir taču zemeņu laiks, vai ne? Ir vēl?? Nu ko, tapināju augšā un lūk rezultāts!