Šodien ir brīvdiena un termometrs rāda -15...hmmm... laikam ārā auksts. Bērniem puņķis līdz grīdai, tāpēc atkrīt plānotā ciemošanās. Un man ir besis. Un besis top lielāks, kad nojaušu, ka pasākums, uz kuru bija jādodas, joprojām rit pilnā sparā. Ehh... dzīve ir skarba, tas nu ir fakts.
Lai sevi kaut kā mierinātu, nolēmu pagatavot ko gardu.
Bērnībā šo kūka cepa mans tētis uz savu dzimšanas dienu. Un par nelaimi, nesa kā cienastu uz darbu. Ak... atceros, kā es maza būdama knibinājos ap kūkas maliņām, lai nočieptu kādu gardu kripatu. Tiesa, šajā kūkā man garšoja 2 lietas, bezē augša un smilšu mīkla. Un es savā bērna prātā nesapratu, kāda vella pēc vajag to skābo zafti.
Nu ko, esmu izaugusi un tagad nesaprotu, kāpēc dzērveņu, jāņogu ievārījumi, kam pēc idejas jābūt skābiem, ir saldi??? šeit es runāju par veikalā nopērkamajiem. Manas mammas krājumi sen jau beigušies.
Ilgi mūsmājās tā netika cepta, tad nu nolēmu to uzcept. Taču ak vai... viss gāja šķērsām...
Sākumā no miltiem, sviesta un cukura gatavo
smilšu mīklu.