Labs vakars!
Rīt jau atkal jāstājas pie virpas virpot. Un atkal nedēļa būs pagājusi. Skat, nākošnedēļ ir pēdējā janvāra mēnesī. Šis laiks ir tik ātri pagājis, ka bail. Vēl nesen likās, janvāris tikai sācies. Un iepriecinošāks nav februāris, kas šogad ir īsais mēnesis. Nē, nu... no vienas puses, forši, ka ātrāk tuvojas pavasaris, tad vasara un atkal būs silts un saulains. Taču, šāds maratons pēc siltā laika man gan neliekas pievilcīgas. Gribās kaut nedaudz apstāties un sajust kā dienas velkas.
Brīvdienas jau atkal piesātinātas ar svētkiem. Reti tā gadās, ka no viena viesību galda steidzies pie nākošā un pēcāk ap diviem nakti dodies mājup ar kājām -11grādos. Gājiens, lai arī diezgan raitā solī, tomēr prasīja savas 40-50minūtes. Kopš vidusskolas laikiem nav bijis tā, ka ciskas nosalušas gluži sarkanas, jo kājās bija 20den zeķbikses un plāna kleitiņa. Ziemas jaka nenosedza pat dibenu. Toties savam cienītajam varēju parādīt un pastāstīt, kā no vidusskolas devos uz mājām, kas pa ceļam ir mainījies, kas palicis nemainīgs.
Tad nu šodien mēs tā rāmu garu, ar atvasēm uz vietējiem piemājas kalniņiem ar padirseņiem pašļūkāt. Bija labi, tik tas vējš tāds nemīlīgs. Akurāt tāds pats kā pa nakti.
Reklāma
Nu lūk, atgriežoties pie sākotnējās tēmas, ka vakar bija svētki, tad nu cepu kūku vienam jubilāram uz visnotaļ ievērojamu ciparu - 60. Kūkas receptē izmantoju brūno biskvītu, melno šokolādi, balto šokolādi un kokosriekstu pienu. Ja pirmajā brīdī rodas aizdomas, kā tas viss garšo kopā, varu pateikt, ka debešķīgi! Ideju, par šokolādi sajaukt ar kokosriekstu pienu man pasvieda vieni cepumiņi. Pie darba, vietējās dzelzceļa stacijas veikaliņā bija nopērkami ārkārtīgi gardi cepumi. Šokolādes biskvīts, bet viducī balts krēms, kurā sagaršojas kokosrieksts. Tikai kā to masu iegūt? Izdomājos, izgaršojos cepuma krēmu un secināju, ka krēmā ir kokosrieksts un baltā šokolāde. Tad nu sākumā man bija doma par biskvīta ruleti, kurā noteikti šis krēms lieliski iederētos. Taču tā kā man ir mazā panna, tad ruletei tā sanāk gaužām nepateicīga. Tāpēc cepu kūku. Jubilārs notiesāja 2 gabaliņus, māsas vecākā atvase, ja vien ļautu, noēstu pusi kūkas. Arī cienītais par kūku bija stāvā sajūsmā. Jāsaka, ka es biju iedomājusies par cepumu garšu, kas, loģiski, ka kūkā nebūs atrodama, bet kopumā garšoja labi. Bet pats galvenais, kūka absolūti neprasa lielas pūles un enerģijas. It sevišķi, ja cep ruletē. Taču šī kūka noteikti atstās iespaidu. It sevišķi krēms, ja jau tik daudzas jūsmīgas atsauksmes es dzirdēju no vīrieškrātas pārstāvjiem.