Nākamnedēļ sola aukstumus. Es zināju, ka tā būs, tikai man neviens neticēja. Nu lūk, tagad varu vīzdegunīgi teikt - ka ES taču TEICU, ka BŪS!
Labi, es par tiem lielajiem mīnusiem diži nepriecājos. It kā jau vajag, lai apsaltu tie draņķa vīrusi, taču nu jau es esmu tā jauki pieradusi pie siltās ziemas, ka lielus aukstumus nemaz negribās. Taču neko darīt, būs vien jāmeklē siltās apakšbikses.
Bet kamēr aukstumus tikai sola, es rosos pa virtuvi. Tā nu sanāca, ka gan piektdien gan vakar bijām viesos un ēstgatavošana atvirzijās labi tālu. Šodien šādas ekstras, kā viesības, nebija. Līdz ar to bija jādomā, ko un kā gatavot. Ja vien rīt nebūtu jādodas uz darbu, varētu par šo nemaz neiespringt, taču, tavu skādi, rīt ir darba diena. Atkal jāgatavo lielais katls, lai vismaz pāris dienas būtu ko ēst. Ok. ar to galā tiku, rītdienai jau ir viena ideja padomā. Taču bez visa tā, izdomāju uzcept kaut ko saldu savējiem. Ilgi, jo ilgi mūsmājās nav ēsta vienkārša, bet garda kūka. Drīzāk kā pīrāgs. Sastāvdaļas pagalam vienkāršas.