Labs vakars šajā svētku dienā!
Kamēr man vēl ir apņēmība, steidzu ātri ātri gatavot un publicēt kaut ko jaunu. Kas zin, kurā brīdī tas viss apniks, nebūs laika vai vienkārši būs slinkums.
Tad nu šovakar kamēr vēl cienītais pēdējo dienu bauda jaunā tēva atvaļinājumu, apķēros, ka šim vakaram nav izdomātas vakariņas. Jēzīt, ko nu? Steidzu skatīt kas man labs ledusskapī vai pa fiksam, kamēr vēl ir kam atvasi uzticēt, aizlaist uz veikalu. Vai arī cienīto aizsūtīt. Tā kā uz vakariņu gatavošanas laiku būšu divatā ar mazo brēkuli, tad nu receptei ir jābūt vieglai, ātrai, bet garšīgai. Parakņājos saldētavā un uzgāju divas mazas forelītes. Tās pirms neilga laika biju pirkusi, kad vēl uz grūtām kājām esot, zivi sakārojās. Jo kā zināms, es neesmu nekāds zivju fans, it īpaši jau lašu/foreļu fans. Edu vai nu mazsālītu, vai kūpinātu, bet visādus ceptos un vārītos variantus, dies pasarg vēl tvaicētos, man nepiedāvāt. Taču, kā zināms, grūtniecība dara brīnumus un es pie pilna saprāta pati šīs foreles esmu pirkusi. Nu ir pienākusi reize tās gatavot.
Tā kā zivs ir pabijusi saldētavā, skaidrs, ka izteiktu garšu var negaidīt. Tāpēc mierīgu sirdi uzlabosim to visu ar palīgvielām.
Kā zināms, citrons ir bez maz vai neatņemama sastāvdaļa pie zivs ēdieniem un lielākā daļa recepšu ko aplūkoju, bija pielietots citrons. Taču, man kaut kā līdz galam tas nepārliecināja un gribējās ko maigākas garšas. Apelsīns?! Hmm... kāpēc gan ne?!
Reklāma
Tad nu šoreiz cepot izmantoju apelsīnu un secinājums bija pārsteidzošs, pēc izcepšanas izspiežot sulu no izmantotajiem apelsīniem, atvases zivi ēda ka šņakst vien. Teica, ka esot baigi garšīgi. Jāsaka, ka arī man pašai tīri labi gāja pie sirds. Par cienīto nerunāsim, viņš ka parasti zvaigznes solīja no debesīm nonest.