Labs vakars!
Nu ko, svētki pagājuši, himna un svētku salūts baudīts pie Tv ekrāna, jo kā jau paredzēju, mūsmājās lazarete turpinās. Nu ir kārta jaunākajai atvasei un vīriec' ir izvēlējies slimošanas maratona distanci nevis sprintu. Nu neko, rīt jau atkal uz darbu. Es tikai tā naivi ceru, ka jaunākā atvase ātri tiks uz kājām.
Taču, kamēr mēs visi pa mājām, pie brokastu galda sadomāju, ka sen nekas garšīgs nav ēsts. Kādu laiciņu atpakaļ, kad vēl visi veseli bija, ēdu gardos mandeļu cepumus. Un šie cepumi man nelika mieru. Gribas kaut ko no mandelēm. Tikai ko? Cienītais tik ieteica nepārstrādāties, lai nav viss vakars pie plīts jāstāv. Tas nekas, ka pats ērti iekārtojās lūkot pēdējo Batman filmu. Taču viņa padomu ņēmu vērā un cepumu vietā izdomāju, ka uzcepšu kūku. Savu mūžu tādu nebiju cepusi un bridu lūkot receptes. Mani uzrunāja divas, kuras es ar palīdzību apvienoju atmetot visu lieko. Par galarezultātu sirds nedaudz trīsēja, bet kad tas tika nobaudīts secināju, ka kūka sanāca garda. Noteikti cepšu vēl.