Šodien mana mamma ieškieba veselu kuli ar sautētiem skābiem kāpostiem. Teic, lai darot ko gribot, esot savus ziemas krājumus tukšojusi. Tad nu palikušos skābos kāpostus sasautējusi, daļu atstājusi sev ar tēvu, pārējo atdevusi man. Cik mīļi, tik tuvākajā laikā man sautēti kāposti galīgi neietilpa ēdniekārtes plānā. Ko nu darīt? Un tad es attapos. Atcerējos, ka man vienu brīdi šausmonīgi gribējās uzcep pīrādziņus ar kāposta pildījumu. Veikalos nopērkamiem nav tā garša, taču pašai atsevišķi sautēt un tad cept. Nu nē, es slinka. Un te, skat, kāposti jau gatavi, tik mīkla jāuztaisa un tik cepšanas vaina. Domāts darīts, te nu būs!
Var jau pirkt gatavo
rauga mīklu, var pagatavot no sausā maisījuma, bet var garavot pats. Nekā sarežģīta! Nu lūk, kad ir tikts skaidrībā ar mīklu, atliek vien cepšanas vaina.