Šodien tāda skumīga diena. Arī laiks aiz loga sēro līdzi, tagad tikai pret vakaru, kāds nomaldījies saules stars atspīd. Kā vēstīdams - esmu galā, viss ir labi!
Lai kaut mazliet kliedētu drūmo noskaņojumu, sakārojās risotto.
Ar risotto ir tā, ka populārākie ir jūras velšu vai sēņu. To receptes ir ļoti daudz un dažādas. Taču man negribējās ne vienu, ne otru. Domāju sākumā pagatavot klasisko ar blatvīnu un sieru. Taču ne man mājās baltvīns, ne siers. Tad nu sāku domāt un domāt un domāt, līdz izdomājās, kā būtu ar papriku un saldo kukurūzu? Domāts darīts. Galarezultātā sanāca labs paēdiens. Jaunākā atvase, neskatoties uz vājinieka statusu, noēda ka šņakst vien. Vai to tā godpilni varētu nosaukt par risotto, nezinu. Spriediet paši!