Vakar iekarojot centrāltirgu acis zibēja uz visām pusēm. Gribējās visu ko, no plašā piedāvājuma klāsta. Tā klaiņojot gar nokrautajiem galdiem uzdūros galdam, kur starp tomātiem un paprikām, bija arī kukurūzas vālītes. Mmm, tās mani uzrunāja. Pie tam arī cena - 0.20eur/gab. neatstāja vienaldzīgu. Ņēmu ka nu 4 gabalas pusdienām. Kapēc tik maz? Tapēc, ka kukurūzu pati gatavoju pirmo reizi. Līdz šim, es vienaldzīgi slāju garām. Kukurūza lietojama tikai un vienīgi konservēta un tad ne vienmēr. Taču tā nu sagadijās, ka vienreiz, kad vēl ar Ingu baudījām laisko mājsaimnieču dzīvi. Viņa tagad darbaļaužu gaitas uzsākusi. Pusdienās pie viņas baudijām vārītu kukurūzu. Tur es to ēdu pirmo reizi un neskatoties, ka zobu starpas pilnas ar kukurūzas čauliņām, ja tā var teikt, bija gardas.
Tad nu nolēmu šoreiz pagatavot pati. Vīrs pabolīja acis, jo viņš līdz šim to nebija šādā veidā gatavotu ēdis, taču pretī neko neteica. Ko lai saka, garšoja!