Sveicu visus Lāčplēša dienā!
Nu ko, arī manā dzīvē atkal ir ieviesušās pārmaiņas. Esmu atgriezusies ērtajā mājsaimnieču dzīvē. Un nevis tāpēc, ka būtu slinka vai nepatiktu strādāt. Nē, es strādātu, labprāt. Taču šajās divās nedēļās secināju sevi ļoti būtiskas lietas.
Pirmā - aktīvā pārdošana nepavisam nav priekš manis. Lai arī izvēlētā darba vieta šķita gana interesanta.
Otrā - negribu savu karjeru būvēt uz savas atvases mācību rēķina. Sapratu, ka atvase nepavisam nav pelnījusi nogurušus, nostrādājušos vecākus, kas vakarā purpinās par neizpildītajiem mājasdarbiem. Kā arī pārējās divas atvases šo situāciju tikai pasliktināja. Tā nu izvērtējot visus plusus un mīnusus nolēmu, ka labāk pamest savas darba ļaužu gaitas. Vismaz konkrētajā uzņēmumā, kurā mīnusu bija vairāk, nekā solīto plusu. Tiesa, nelielas mieles palika, jo ex-vadība uzskatīja par vajadzību uzbraukt augumā. Taču, lai viņiem veicas. Par sevi es nepavisam nešaubos!
To nu šodien kopā ar Milēdiju nosvinējām.
Vakarā, pēc kārtīgām pusdienām secināju, ka gribas ar kaut ko panašķēties. Čipsi, cepumi, grauzdiņi mani neuzrunāja. Uzrunāja sīpola gredzeni. Ehhh.... jācepj... Nu labi, pierunājāt!