Labs vakars!
Nu ko, oficiāli ziemas laiks ir sācies un tagad vien atliek gaidīt ziemu. Ceru, ka tā šogad būs ar sniegiem un puteņiem. Gribu īstu ziemu ar visām tām izrietošajām izvirtībām - kā piparkūkas, karstvīns un daudz dažādu smaržīgu ēdienu. Un šoreiz izskatās, ka šo pulksteņu griešanu būšu pārcietusi labāk. nedaudz gan žēl, ka vēl pagājušo nedēļu no darba braucu gaismiņā, tagad sanāks sastrēgumos sēdēt tumsā. Nu neko, tā tas ir bijis, ir un būs.
Šodien vajadzēja saimei taisīt pusdienas. Nākošā nedēļa skolā ir brīva, tas nozīmē, ka abi "ļoļiki" visu dienu būs mājās un ledusskapim drauds absolūtais tukšums. Un lai man 15x dienā nezvanītu ar jautājumu - mammu, ko ēst? Nolēmu sataisīt lielu katlu ar zupu. Kamēr nebūs tukšs i lai nedomā man zvanīt. Tā nu bruņojusies ar domu par zupu, devos sirojumos pa vietējiem veikaliem. Un kā jau man tas nereti gadās, iebridu arī piemājas tirgū, kur mani aiz kājas notvēra jēra ciska. Nu tā notvēra, ka sapratu, bez tās es prom pilnīgi noteikti netikšu. Sakodu zobus, samaksāju savus nepilnus 13eur, bet jēra ciska bija manā azotē. Cienītajam smaidot teicu - tu pusdienās gribēsi zupu vai jēra gaļu? Viņš teica, ka gaļu!
Reklāma
Tad nu apbruņojusi savējos ar pacietību, ka šitais zvērs gatavosies ilgi, tapināju augšā. Es gan nedaudz skumji nopūtos, ka man nav mājās malkas plīts un"pīle" kur šo zvēru gatavot. Tā būtu īstā vieta šādai ciskai kur nogatavoties. Nācās iztikt ar katlu un gāzes plīti, tomēr rezultāts bija fantastisks. Un neskatoties uz to, ka neilgi pirms pasniegšanas uzlabojām apetīti ar pagatavoto zupu(man tak rīt saime arī gribēs ēst) visi vienbalsīgi secinājām, ka gaļa sanākusi dievīga. Ilga, nesteidzīga gatavošana, kas neprasa absolūti nekādu enerģijas patēriņu. Tieši kā reiz - svētdienai.