Labs vakars!
Lūk, kas varbūt labāks par +32grādu siltumā ceptām kotletēm? M? Absolūti nekas. Domājat esmu aptrakusi? Ne vella? Vienkārši ir pienākusi tā diena, kad atkal jāgatvo ēst un kā par brīnumu, šoreiz man ir iedvesma. Līdz ar to, spītējot karstumam stāvēju pie plīts un taukiem šķīstot uz visām pusēm, ar maniakālu skatu acīs, cepu kotletes. O, es zināju, ka mājinieki to novērtēs un kā vēl novērtēs. Tāpēc cepu tādas brangas kotletes. Bet nu ko par kotletēm, galvenais iemesls kāpēc es vispār saņēmos kotletēm, bija sviesta pupiņas. Jā, jā... nevainīgās, maigi dzeltenās sviesta pupiņas pamudināja mani šādā karstumā atdoties elles mokām.
Ar sviesta pupiņām ir tā, ka vienkārši izvārītas sālsūdenī man absolūti neimponē. Brrr... noskurinos. Tāpēc es meklēju receptes kur šīs sviesta pupiņas nesāpīgāk izmantot. Viena, bet absolūti trekna recepte ir sviests+ saldais krējums+ ķiploks. Nāvīga kombinācija svara vērotājiem. Taču šoreiz tādu kombināciju pat es negribēju. Ni, ni...kaut ko vieglāku. Un te izdomāju, ka sviesta pupiņas sajaukšu ar zaļajām pākšu pupiņām pēc tam tās nedaudz apcepšu sviestā un pielikšu ķiploku klāt. tuč tuč aromātam. ā... un vēl medu saldumam. Bet pagaršojot kaut kas pietrūka. Protams, mana vecā galva šajā karstumā strādā palēlinātā režīmā. Čili mērci aizmirsu pielikt bildēšanai, bet attēlā redzamās sezama sēkliņas aizmirsu pielikt klāt. Cerams piedosies man, aušai.
Atlika priekš atvasēm uzvārīt rīsus, sakrāmēt traukos un prom uz jūru vakariņās. Nekas nav labāks par mājās gatavotu maltīti jūras krastā. No sirds iesaku.