No rīta piecēlos ar domu, ka šodien noteikti gribu gatavot. Esmu nobriedusi izpausties! Jāatzīst, ka sen tā nav bijis. Varbūt tāpēc, ka šodien uzzināju, ka jādodas uz otro krātu uz darba pārrunām? Bet varbūt vienkārši tāpēc, ka esmu labs cilvēks???
Lai nu kā, doma bija skaidra, ka vēlos gatavot. Tikai ko?
Tieši pirms šīm pārdomām Milēdija pieteicās viesos. Skaidrs... jāmeklē kas viegls, sātīgs un ātri pagatavojams. Nobriedu par labu vistai un še ku reku, ar mani sāka runāties recepte, kur vista bija marinēta kokosa pienā! Tāāā.... apmēram stunda laika, līdz ieradīsies Milēdija. Jāpaspēj uz veikalu.
Piekukuļoju jaunāko atvasi, lai sēž ratos un devos uz piemājas Maximu, pēc kokosa piena. Taču, izrādās ka XX Maximā nav nopērkam kokosa piens. Izstaigāju krustu šķērsu un nekādā jēgā. Velns! Ko nu?
Labi, ka pavisam netālu ir Mego, devos turp un iegādājos nepieciešamo produktu! Aleluja, savādāk manis noskatītā recepte draudēja izgāzties.
Taču viss ir labs, kas labi beidzās un pieēdāmies kā rukši. Gaļa sanāca maiga, sulīga un sātīga.