Zivis man garšo ceptas vai kūpinātas, žāvētas. Vārītas neciešu un zivju zupu neēdu. Taču kad ir apnikušas ceptas zivis panējumā, ceptas cepeškrāsnī, nākas meklēt ko eksotiskāku. Taču šķirstot daudzās receptes, ir ļoti grūti saprast, kā tas beigās garšos. Ja ar gaļām pluss mīnus ir skaidrs, tad ar zivīm ir tā, kā ir. Kad biju gaidībās, grūtnieču hormoni pieprasija asus zivs ēdienus. Manu vēlmi pēc tāda, slāpēt spēja tikai Gan bei piedāvātais jūras asaris ķiploku mērcē. Gana ass un gards. Vienreiz mēģināju tādu uztapināt mājās, nezinot ne proporcijas, ne nepieciešamās sastāvdaļas. Paļāvos uz čujs, ņuhs un poņa. Rezultāts nebija 1:1 kā restorānā, bet garšoja labi. Pēc kāda laika uznāca vēlme atkārtot, taču tavu skādi, asaris piemājas veikalos un tirgos neatronas. Tapēc nākas iztikt ar mencas fileju. Rezultātā nedaudz pamainiju recepti, bet garšoja ļoti labi.