Tītara fileja ar dārzeņiem
Ārprāts, ārprāts... skoļko ļet, skoļko zim prošlo, kopš pēdējā bloga ieraksta. Jāiet stūrī nokaunēties, taču man tiešām, tiešām, patiešām nebija ne laika ne spēka.
Sākšu ar to, ka mēs ar cienīto joprojām baudām divvientulību. Atvases ir trimdā pie vīramātes un mēs steidzamies baudīt bezbērnu pāra priekus. Tiesa, pagājušo nedēļu atvases bija mājās, omei atvaļinājums, bet arī tad es neradu sevi prieku un idejas, lai ķertos pie gatavošanas. Ja nu vienīgi ātri, ātri, kaut ko no iepriekšējiem ziemas krājumiem uztaisīju pusdienās. Šonedēļ jau viss atkal kārtībā, bērni trimdā, mēs ar cienīto atkal plezīrējam. Bet cik ilgi tā, man klusām brēc sirdsapziņa? Nē, nu man jau labpatiktos domāt, ka esmu tik populāra un pieprasīta, ka lasītāji ar nepacietību kāri tver manas jaunās receptes. Taču būsim reāli, šis blogs pirmām kārtām visvairāk vajadzīgs man, pēc tam varbūt maniem draugiem un radiem un tad tikai visiem pārējiem. Jo nebūšu iedomīga un lieliski apzinos, ka tādu kā es ir simtiem.(šis jālasa tādā uzspīlēti kautrīgā tonī)
Labi, pietiks paškritikas, ķeros pie lietas. Tātad pusdienas/vakariņas. Šis vārds man iedzen reālas šausmas, jo kā jau minēju, pēdējā laikā galvā valda galīgs ideju trūkums. Labi, štrunts par ideju trūkumu, ja būtu kāda vēlme pēc kāda produkta, tad jau arī rastos idejas. Bet, ja godīgi, šī pēdējās nedēļas man bija absolūti vienalga ko es ēdu, tas, saprotams, noved pie kraha gatavošanā. Taču šodien tam pienāca tāds neliels gals. Saprotot, ka mājās nekā prātīga nav un neskatoties uz ne ko citu, man tāpat būs jāgatavo, nolēmu meklēt idejas. Paldies manām jaukajām, burvīgajām, izpalīdzīgajām darba kolēģītēm Elīnai un Ilzei, kuras nepameta mani nelaimē un no sidrs centās mani iedvesmot. Un sanāca! Manī tika pamodinātas vēlmes pēc tītara filejas. Vakarā pēc darba braucu uz piemājas tirdziņu, kur tirgo eesti tītaru filejas. Taču, ka tavu skādi, tieši šodien šīs filejas tur nebija. Pārdevēja gandrīz apraudājās ieraugot manu sejas izteiksmi, kad neieraudzīju kāroto. Nabags, ilgi atvainojās un solījās, ka rīt tiešām būšot. Ko man dod rītdiena. Man šodien vajag. Tā nu ar smagu sirdi domāju, kur iegādāt tītara fileju, līdz cienītais minēja par Maximu. Jā, tur bija, bet cena... mammīt mīļo, labi, ka vīrs balstīja, būtu apkritusi vēkšpēdus. 5.20ls/kg!!! Pārdevēja bija tik laipna un iesvēra tikai nedaudz vairāk par 500gr. tītara filejas. Bet nu vienalga, tas bija sāpīgi. Tirdziņā cena bija daudz zemāka. Tā nu, dabūjusi kāroto steidzu mājās gatavot. Jāsaka, ka gatavoju pirmo reizi un palasījusies daž ne dažādu info vadījos pēc čujs, ņuhs un poņas. Vakariņas sanāca ļoti labas un turpmāk savlaicīgi iegādāšos tītara fileju!
Sākšu ar to, ka mēs ar cienīto joprojām baudām divvientulību. Atvases ir trimdā pie vīramātes un mēs steidzamies baudīt bezbērnu pāra priekus. Tiesa, pagājušo nedēļu atvases bija mājās, omei atvaļinājums, bet arī tad es neradu sevi prieku un idejas, lai ķertos pie gatavošanas. Ja nu vienīgi ātri, ātri, kaut ko no iepriekšējiem ziemas krājumiem uztaisīju pusdienās. Šonedēļ jau viss atkal kārtībā, bērni trimdā, mēs ar cienīto atkal plezīrējam. Bet cik ilgi tā, man klusām brēc sirdsapziņa? Nē, nu man jau labpatiktos domāt, ka esmu tik populāra un pieprasīta, ka lasītāji ar nepacietību kāri tver manas jaunās receptes. Taču būsim reāli, šis blogs pirmām kārtām visvairāk vajadzīgs man, pēc tam varbūt maniem draugiem un radiem un tad tikai visiem pārējiem. Jo nebūšu iedomīga un lieliski apzinos, ka tādu kā es ir simtiem.(šis jālasa tādā uzspīlēti kautrīgā tonī)
Reklāma
Labi, pietiks paškritikas, ķeros pie lietas. Tātad pusdienas/vakariņas. Šis vārds man iedzen reālas šausmas, jo kā jau minēju, pēdējā laikā galvā valda galīgs ideju trūkums. Labi, štrunts par ideju trūkumu, ja būtu kāda vēlme pēc kāda produkta, tad jau arī rastos idejas. Bet, ja godīgi, šī pēdējās nedēļas man bija absolūti vienalga ko es ēdu, tas, saprotams, noved pie kraha gatavošanā. Taču šodien tam pienāca tāds neliels gals. Saprotot, ka mājās nekā prātīga nav un neskatoties uz ne ko citu, man tāpat būs jāgatavo, nolēmu meklēt idejas. Paldies manām jaukajām, burvīgajām, izpalīdzīgajām darba kolēģītēm Elīnai un Ilzei, kuras nepameta mani nelaimē un no sidrs centās mani iedvesmot. Un sanāca! Manī tika pamodinātas vēlmes pēc tītara filejas. Vakarā pēc darba braucu uz piemājas tirdziņu, kur tirgo eesti tītaru filejas. Taču, ka tavu skādi, tieši šodien šīs filejas tur nebija. Pārdevēja gandrīz apraudājās ieraugot manu sejas izteiksmi, kad neieraudzīju kāroto. Nabags, ilgi atvainojās un solījās, ka rīt tiešām būšot. Ko man dod rītdiena. Man šodien vajag. Tā nu ar smagu sirdi domāju, kur iegādāt tītara fileju, līdz cienītais minēja par Maximu. Jā, tur bija, bet cena... mammīt mīļo, labi, ka vīrs balstīja, būtu apkritusi vēkšpēdus. 5.20ls/kg!!! Pārdevēja bija tik laipna un iesvēra tikai nedaudz vairāk par 500gr. tītara filejas. Bet nu vienalga, tas bija sāpīgi. Tirdziņā cena bija daudz zemāka. Tā nu, dabūjusi kāroto steidzu mājās gatavot. Jāsaka, ka gatavoju pirmo reizi un palasījusies daž ne dažādu info vadījos pēc čujs, ņuhs un poņas. Vakariņas sanāca ļoti labas un turpmāk savlaicīgi iegādāšos tītara fileju!
Registered and logged in users see less ads.
Ingredients
- 500-600gr tītara filejas
- 1gl buljona
- 1/2gl alus
- 2 nelieli rozmarīna zariņi
- 1ēd.k sagrieztas citrona miziņas
- 2 ķiploku daivas
- 2 nelieli sīpoli
- 1 neliels kabacis
- 4 nelieli tomāti
- 3 nelieli burkāni
- 5-6 nelieli kartupeļi
- sāls
- cukurs
- melnie pipari
- olīveļļa
- 1. Ņemam pannu, ielejam nedaudz olīveļļu un uzkarsējam. Tad pannā liekam rozmarīnu zariņus un tītara fileju. Vieglām apcepam no visām pusēm. Tad liek ar folliju izklātā cepešpannā un kārtīgi apkaisa ar sāli un pipariem.
- 2. Pannā vai katliņā lejam 1 glāzi buljona. Man gan bija pusglāzes vistas buljona koncentrāta, kas bija palicis pāri no kādas iepriekšējās gatavošanas. Liekam buljonu karsēties. Tikmēr nomizo un sagriež citrona miziņu. ļoti labi noderēja ieteikums ar mizojamo nazi. Notīra un sagriež ķiploku un sīpolu.
- 3. Sagrieztos produktus liekam uzkarsētajā buljonā un karsējam kādas minūtes 2-3, pēc tam pievieno pusglāzi alus. Sākumā alus sāks putot, taču tiklīdz putas noplok, griež uguni nost un pievieno tītara filejai. Pēc tam fileju liekam uzkarsētā krāsnī, kādos 220grādos uz minūtēm 20, ik pa laikam aplaistot ar buljonu.
- 4. Kamēr cepas fileja, tikmēr notīra un sagriež gabaliņos dārzeņus. Man bija tomārs, kabacis, kartupeļi un burkāni, taču var likt jebkādus citus iecienītos dārzeņus. Dārzeņus sagriežot, uzkaisīju nedaudz sāli un cukuru un kārtīgi samaisīju.
- 5. Kad fileja ir cepusies 20 minūtes, tad pievieno dārzeņus, pannu pārklāj ar folliju un turpina cept 220grādos kādas 40minūtes, līdz dārzeņi ir mīksti. Pēc tam servē galdā.
- 6. Ļoti labi garšo, ja gaļu pasniedz sagrieztu plānās šķēlītēs. Labu apetīti!
Recipe Directions
Reklāma
