Labs vakars decembrī!
Decembris man iesākās ar badošanos vairāku dienu garumā! Ne jau tīši es badojos lai ielīstu kādā balles kleitā. O nē... i ne tuvu. Balles dēļ nekad neesmu badojusies. Un vispār badošanās man liekas pa galam muļķīga, bet mans organisms domāja savādāk un še ku reku noķēru es angīnu. Noķēru to tik pamatīgi, ka aiz laimes apraudējos, kad pēc 3 dienu neēšanas beidzot man izdevās norīt dažas karotes pagalam šķidras mannā putras. Ak jēziņ, kas tās bija par mokām. Apetīte tak ir, bet varēju tik iebāzt mutē, pakošļāt un izspļaut, jo doma par norīšanu mani iedzina stāvās šausmās. Sapīgi tas bija, pat ļoti.
Bet nu ko par to, viss ir labs, kas labi beidzās un esmu savu angīnu godam izvadījusi, ceru, ka uz neatgriešanos.
Vakar staigājoties ar jaunāko atvasi un svētulīgi apcerot ko gatavot vakariņās, manas domas aizklīda līdz ūdens pasaulei. Sak, kā būtu ar zivi. Bet kādu? Reizēm reklāmas nāk par labu un ieraugot, ka piemājas veikalā Doradai ir atlaide, daudz nedomāju un pirku nost. Pēc tam atceļā no bodes, tikpat svētulīgi apcerēju kā tad šo zivteli gatavot. Tas, ka cepšu cepeškrāsnī, tas ir fakts. Bet kā? Doma par citronu, ķiplokiem un čili man nelika mierā. Domāts darīts, ātri zvik, žvik sagatavoju zivi un pēc tam bija tik jāizcepj. Vakariņas sanāca ļoti gardas. Vieglas, sātīgas un garšīgas.
P.S. šoreiz bilde tapa ar telefona palīdzību, fotoaparātam izrādās baterija jāuzlādē. Galvenais man to neaizmirst....