Labs vakars!
Šodien tāds laiks, ka liekās, ka dvēseli izpūtīs cauri. Tā vien gribas ierausties siltā migā un neko nedarīt. Bet protama lieta, ka četru bērnu mātei tas diez kā nav iespējams. Nē, nu iespējams jau būtu, bet tad ārkārtīgi cietīs mana nervu sistēma. Laikam jau tomēr doma par migu jāatliek un jānodarbina ar kaut ko noderīgu un meditatīvu. Kad māte aizņemta rosās pa māju, arī atvases - ieskaitot pašu jaunāko, liek mieru un atrod paši savu nodarbošanos.
Tā nu nebija divu domu - apvienojot patīkamo ar lietderīgo, tapināšu ģimenei vakariņas. Saldētava pilna ar jēra gaļu, grēks būt negatavot plovu.
Manā recepšu krājumā ir jau plovs, taču šis ir nedaudz savādāks un jāatzīst - bāāaiigi labais.
Kad vēl agrā pavasarī ar staigulēm blandījāmies Jūrmalas plašajās ārēs, Sandra visnotaļ bieži pieminēja, ka savu taboru(lasīt ģimeni) baro ar plovu. Intereses pēc apjautājos, kā tad šo gatavo. Bet kamēr pats neesi šo nobaudījis, spriest par to labs vai nē, nevari. Tā nu gāja laiks un sanāca kādu dienu ieklīst pie Sandras viesmīlīgajās mājās un nogaršot šo brīnumu. Abas ar Kristīni nospriedām, Sandras plovs ir THE Plovs! Un visa veiksmes atslēga slēpjas receptes vienkāršībā. Ne velti saka, viss ģeniālais ir vienkāršs. Nepiepackājot ar pārlieku daudzām garšvielām un visādiem blakus produktiem top visu laiku labākais ēdamais ar ko pabarot savu taboru. Pat viesi slavēja, kad vienu reizi biju cēlusi šo lietu galdā.