Laba diena!
Mans atvaļinājums strauji tuvojas nobeigumam un mani ir pārņēmusi pamatīga pavasara depresija. Vienīgais, ko vēlos darīt ir gulēt...gulēt un gulēt. Nav man ne enerģijas, ne vēlmes ko darīt vai nedarīt.
Kāpēc tā?! Pašai nav īsti skaidrs, taču nav ļaunuma bez labuma. Šajā noskaņojumā es esmu vairākas reizes dzīvi pārdomājusi un nonākusi pie daudzām sev svarīgām atziņām. Kā viss norisināsies tālāk, dievs vien zin, taču ceru, ka pārmaiņas būs pozitīvas.
Aizvakar savā drūmajā noskaņojumā tapināju saimei pusdienas. Bija man te kādu laiku atpakaļ iepirkusies cūkgaļas kakla karbonāde. Ilgi pētīju to gabalu un nesapratu, kā būtu labāk to gatavot. Veselu cept vai šķēlēs. Cept kā karbonādi vai tomēr papūlēties izdomāt ko citu. Tā nu apdomājot visus variantus iedomājos par tādu lietu kā konjaku. Kā reiz, mājās kādi grami 30mit iraid. Izveicu nelielu aptauju virtuālajā vidē, uz kuru saņēmu atbildi, lai es labāk pati izdzerot. Taču tas mani neatturēja no eksperimenta.
Kā sanāca? Ļoti labi. Neesmu nekāds gurmāns, lai izjustu visas smalkās nianses, bet skatoties kā mana vidējā atvase lok iekšā jau trešo gaļas šķēli, sapratu, ka tomēr kaut kas tajā konjakā ir! Ja nav bail eksperimentēt uz priekšu, pie tam, pati recepte ir gaužām vienkārša un neprasa daudz laika un enerģijas. Es šo recepti noteikti atkārtošu, jo arī man garšoja.