10 gadus atpakaļ man negaršoja svaigas zivis. Lasis bija tabu, bet par ikriem vispār nebija ne vēlēšanās dzirdēt. Lai gan īstus svaigos zivju ikrus vēl joprojām neēdu, lasis ir neatņemama manas ēdienkartes sastāvdaļa. Nemēģiniet mani pārliecināt, ka kaviārs man garšos tā cenas dēļ, jo ne jau garša ir tā, kas man nepatīk, bet gan to sprāgstošā konsistence. Protams, ideālais lasis ir tāds, kas ir pašmāju audzēts. Gan tā krāsa, gan garša ir atšķirīga no tiem, kas ievesti no ārzemēm, tomēr es neesmu izvēlīga un nesmādēju to, kas ir pieejams. Īpaši jau suši vai grilētā veidā..un vēlams uz atlaidēm J
Mūsu birojā nesen tika piedāvātas jaukas brokastis par godu Somijai. Neiedziļinoties pasākuma būtībā galvenais uzsvars bija uz vārdu Lasis, jo, lai gan no somu virtuves neko daudz nesaprotu, iedvesmu jaunai uzkodai biju smēlusies no vairākiem ēdieniem, kuru sastāvā bija šī zivs. Šoreiz šī uzkoda ir Rudzu Maizītes ar Filadelfijas sieru un svaigu lasi. Tā ir recepte, kas neprasa pārlieku lielu ņemšanos un laika patēriņu. Lai gan gana dārga, tomēr ir tā vērta! Ciemiņi novērtēs.
Viss, kas Tev nepieciešams ir: